Patlaban sniega nav ne Centrāleiropā, ne Baltijas valstīs, ne Skandināvijas dienvidos, izņemot kalnu apgabalus. Līdz ar to pieaug iespēja, ka gan rietumu, gan dienvidu vējš var atnest lielu siltumu, jo ceļā uz Latviju gaiss neplūst pāri sniegotiem laukiem vai ledum.

Pavasarī un vasarā Baltijas jūrai ir dzesējoša ietekme. Šogad tā būs mazāka, nekā ierasts, jo ūdens temperatūra jūrā saglabājas 1-3 grādus virs normas, liecina Dānijas Meteoroloģijas institūta dati.

Ledus daudzums Baltijas jūrā patlaban ir rekordzemā līmenī, tikai vietām Botnijas līča piekrastē jūra ir aizsalusi. Pavasarī gaidāma straujāka ūdens sasilšana nekā citkārt, jo nebūs ledus, kas atstaro saules siltumu.

Augsnes virskārta nav sasalusi, un lietus ūdeņi iesūcas dziļākos slāņos. Sniega un sasaluma neesamība var izraisīt strauju zemes virsējā slāņa izžūšanu pavasarī, un arī šis faktors veicina straujāku gaisa sakaršanu saulainā laikā.

Galvenais nosacījums siltuma rekordu sasniegšanai tuvākajos mēnešos tomēr būs sinoptiskā situācija. Liela ciklonu aktivitāte nozīmēs vairāk dažādu nokrišņu un zemāku maksimālo gaisa temperatūru, savukārt, ja laikapstākļus noteiks anticiklona rietumu vai ziemeļu mala, laiks būs neparasti silts.

Sezonālās prognozes vēsta, ka turpmākie mēneši Latvijā būs siltāki par normu. Lielākā temperatūras anomālija gaidāma tuvākajā laikā, bet pavasara otrajā pusē un vasarā tā, visticamāk, būs mazāka.

Vidēja termiņa prognozes iepriekš sliecās par labu salam un sniegam janvāra izskaņā, bet jaunākā informācija liecina, ka būtisks gaisa temperatūras kritums nav gaidāms. Lai gan brīžiem temperatūra noslīdēs zem nulles un vietām snigs, arī janvāra trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra Rīgā būs pozitīva, līdz ar to stabili var teikt ka janvāris ir kļuvis par siltāko mēnesi vēsturē.

Tāpat arvien pieaug iespēja, ka ziema kopumā būs pati siltākā, kopš sākti gaisa temperatūras mērījumi.