Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir siltas, ja salīdzina kopumā ar Latvijas klimatu. Laikapstākļi bieži ir ļoti mainīgi. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča, Daugavas) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

Ziema laikapstākļi Rīgā ir ļoti nestabili, sals mijas ar īslaicīgiem atkušņiem, siltākajās ziemās, sniegs Rīgā var būt diezgan reti, gaisa temperatūra normālajās ziemās, svārstās no -5°C līdz -10°C naktīs, un ap 0°C dienas laikā. Janvāris tiek uzskatīts kā aukstākais ziemas mēnesis, vidēja gaisa temperatūra ir -3,5°C, savā ziņā Janvārī ir viss augstākā varbūtība sagaidīt arī bargu salu, līdz -20°C, bet līdz šim zemākā gaisa temperatūra reģistrēta -19,4°C, un pēdējos gadus temperatūra arvien retāk noslīd zem -10°C atzīmes, arī sniegs kļūst arvien retāks.

Ziemas absolūtais minimums tiek uzskatīts -19,4°C (7.janvārī 2017.gadā), savukārt jebkad augstākā reģistrētā gaisa temperatūra ziemas mēnešos ir +10,8°C (16.februāris 2019.gads).

Pavasaris Meteoroloģiskais iestājas agri, februāra beigās vai marta sākumā, tiek uzskatīts ka Pavasaris ir sausākais gadalaiks, visa pavasara garumā, nokrišņu ir viss mazāk, lai arī saules arī ir visai maz, taču kopējais saules spīdēšanas ilgums palielinās, gadalaika sākumā, tāpat kā vēlā rudenī, laiks ir drūms, un pelēks, veidojas plaši apledojumi. Taču pēdējos gados klimata pārmaiņu dēļ pavasaris iestājas ļoti strauji, ar lielām laikapstākļu izmaiņām, iespējams gan sniegs un sals, gan saule un visai neierasts siltums.

Pavasara pēdējā mēnesī, gaisa temperatūra var jau paaugstināties pat līdz +30°C, taču retums, līdz šim augstakā reģistrētā temperatūra Pavasarī ir +29,3°C, (21.maijs 2019.gads)

Pavasara pirmajā pusē, var novērot arī sniegputeņus, un pamatīgus sniega gāzienus, jeb vienā vārdā līča efekts, taču tā ar katru dienu dziļāk Pavasarī lēnām sāk noslēgties tās sezona.

Zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Pavasarī ir -17,0°C, (1.marts 2018.gads), savukārt augstākā reģistrētā gaisa temperatūra ir +29,3°C, (21.maijs 2019.gads)

Vasara pati par sevi, silta, pat karsta un sutīga, bieži tiek novērotas, tās saucamās tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nenoslīd zemāk par +20°C, pēdējos gadus, tos skaits ir trīskāršojies, liecina novērojumu dati. Nokrišņu daudzums ir viss lielākais tieši pārsvarā Vasaras noslēgumā, Augusts, un rudens sākumā, lielākā daļa nokrišņu izskrīt negaisa laikā. Gaisa temperatūra arvien biežāk pārsniedz +30°C slieksni, pēdējos gados to dienu skaits arī dubultojies.

Zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Vasaras mēnešos ir +6,0°C, (10.jūnijs 2016.gads), augstākā reģistrētā gaisa temperatūra +33,1°C, (13.jūnijs 2019.gads)

Rudens mēneši ir viss drūmākie, palielinās mākoņaino dienu skaits, temperatūra ļoti ilgstoši var ievilkties pat dziļi ziemas mēnešos, līdz 0..+10°C, atsevišķas naktīs, jo īpāši rudens beigās iestājas sals, Novembris ir Līča efekta sezonas sākums, Līča efekts veidojas tad ja pāri relatīvi siltajam jūras ūdenim plūst auksts Arktisks gaiss, tā rezultātā veidojas lokāli sniega gubu mākoņi, kas ziemeļu, ziemeļrietumu vēja ietekmē, var atnest pamatīgu īslaicīgu periodisku snigšanu, šādos gadījumos sniega segas biezums īsā laika posmā var paaugstināties pat par 5-10 centimetriem un vairāk. Protams šāda tipa snigšanas tiek novērotas šaurās teritorijās, līdz ar to atsevišķās Rīgas teritorijās sniega segas biezums var atšķirties pat par vairākiem centimetriem,  vietām pat sniega mākoņi var iet garām neskarot atsevišķas teritorijas. Līča efekta sezonas aktivitāte, ir ļoti dažāda, dažus gadus tā tiek novērota vidēji 2-4 reizes mēnesī, taču ir gadi kad līča efektivitāte ir niecīga.

Rudens mēnešos palielinās vētrainu dienu, vidēji 3-6 reizes mēnesī, vēja brāzmas sasniedz vai pārsniedz 20 m/s.

Rudens mēnešu temperatūras minimums ir -8,5°C, (29.novembris 2018.gads)

Gadalaiku klimatiskie novērojumu tabula (Imanta)

Ar * iezīmēts mēnesis, kurā dati tika izmantoti no "Latvijas Vides ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra" mājas lapas.

Klimatisko novērojumu datu kopsavilkums (Rīga, Imanta)

Imantas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras  (Dati kopš 2016.gada 1.janvāra)

Nokrišņi

Imantas nokrišņu statistika. Mēneša nokrišņu norma, absolūtais minimums, maksimums, kā arī diennakts absolūtais maksimums. Viens milimetrs nokrišņu ziemā veido aptuveni vienu centimetru sniega segas.