Meteo ziņas - Dabas parādības

Meteoroloģisko dabas parādību nozīme un specifika, kritēriji pēc kurām tiek analizētas laikapastākļu parādības.

Līča efekts

Sezona: Oktobris līdz Marta beigas

Jūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpei, kuras rezultātā rodas konvekcija (vertikāla siltumapmaiņa). Aukstais gaiss, nonākot virs siltiem ūdeņiem sasilst un paceļas augšup. Mākoņi un nokrisņi veidojas tad, ja gan konvekcija gan gaisa mitrums ir gana lieli. Retos gadījumos var būt pat pērkona negaiss.

Bieži šāda veida nokrišņus var vērot lielu ezeru tuvumā, šajā gadījumā mūs ietekmē Rīgas līcis un mazāk baltijas jūra, aukstajam gaisam jāšķērso vismaz 75 km gara ūdens virsma.

Jūras efekta nokrišņus var vērot aiz aukstās frontes, ar Z vai ZR vējiem ieplūstot aukstam gaisam. Nokrišņu josla ir gareniska, paralēla vēja virzienam un var būt līdz pat 200 km gara. Galvenie nokrišņi izkrīt nevis pie pašas jūras, bet mezliet tālāk no tās sauszemē. Intensīvākie nokrišņi ir ja to josla ir šaura — tad tie skar mazāku teritoriju, bet ir spēcīgāki.

Lai nokrišņu būtu iespējami vairāk, jāizpildās šādiem nosacījumiem:

Atšķirībai starp ūdens virsmas temperatūru un gaisa temperatūru, kas ir apmēram 1,5 km augstumā virs jūras līmeņa, jābūt diezgan lielai (vismaz 13 grādi), bet ja tuvumā atrodas kāds aktīvs ciklons, tad atšķirība var būt arī nedaudz mazāka.
Vēja ātrumam jābūt mērenam — ne lielam ne mazam. Tam jābūt robežās no 4 līdz 13 m/s. Tomēr arī pie lēna vēja dažreiz mēdz veidoties diezgan spēcīgi nokrišņi, kas neiestiepjas tālu sauszemē.
Vēja virziena atšķirība starp piezemes un 1,5 km augstumu nedrīkst pārsniegt 30 grādus.

Attēls: Līča efekta nokrišņu zonas veidošanās

Jūras efekta nokrišņi nav iespējami vienīgi vasarā. Visintensīvākie tie ir Novembrī un decembrī, jo tad ūdens vēl ir silts, bet gaiss ir krietni atdzisis. Rīgas līcis visvairāk nokrišņu saražo pie ZR vēja, kad vējam ir garākais iespējamais ceļš, ko veikt.

Pēdējos gadus ziemām kļūstot siltākām, un siltumam mijoties ar salu, līcis nespēj pienācīgi atdzist, tādos gadījumos, ja laikapstākļus nosaka cikloni no rietumiem, un dienvidiem, līča efekts ir ļoti reti, un ja tas uznāk, tad šķērsojot silto līci, var rasties lokāli spēcīgi sniega mākoņi, kas var atnest vairākus desmitus centimetrus biezu sniega kārtu, īsā laika periodā, aukstākās ziemās, vai laika periodā, kad pēc siltuma strauji ienāk aukstums, sals, un sniegs no ziemeļiem, līča efekti saražo viss vairāk sniega, taču līdz brīdim kad līcis sāk aizsalt, tādos gadījumos līcis vairs nespēj saražot sniega mākoņus.

Latvijā spēcīgs līča efekts tika novērots 2011. gada 12. oktobra vakarā, kad uz ziemeļiem no Rīgas sāka intensīvi zibeņot. Līča efekts retos gadījumos tiek novērots arī augusta beigās, kā tas bija 2010. gada augusta pēdējā nedēļā, kad arī tika novērots pērkona negaiss un krusa.

Nozīmīgākie Līča efektu uzskaitījums Rīgā, kopš 2016.gada.

Datums	Apraksts
3.-4.janvāris 2016.gads.	Aktīvī Līča efekta nokrišņi Rīgā un tās apkārtnē atnesa pamatīgi lokālu snigšanu, sniega segas biezums palielinājās par vairāk kā 10 centtimetriem, sasniedzot 22 centimetru biezumu, notika vairāk kā 100 āvārijas, ceļi bija piesniguši, kavējās sabiedriskais transports, arī aviosatiksme tika kavēta. Pēc līca efekta strauji kļuva aukstāks, dažas dienas pēc sals pastiprinājies līdz -18°C.
11.-14.janvāris 2016.gads.	Islaicīgī Līča efekta mākoņi atnesa sniega segas pieaugumu par 8 centimetriem.
4.novembris 2016.gads.	Līdz šim spēcīgākais Līča efekts vēsturē, diennakts laikā sniega segas biezums Rīgā palielinājās par 20 centimetriem, sasniedzot 22 centimetrus biezu sniega kārtu.
27.-28.novembris 2016.gads.	Līča efekts atnesis ne vien snigšanu, bet arī sniega graudus, bet arī lokālas vēja brāzmas, sniega segas biezums palielinājās līdz aptuveni 13 cm.
25.februāris 2017.gads.	Līča efekta nokrišņu laikā, reģistrētas vēja brāzmas 19 m/s, vietām piekrastē pat 22 metri sekundē.
27.novembris 2018.gads.	Stipras snigšanas laikā tika novērots Pērkona negaiss.
16.janvāris 2019.gads.	Snigšana ar pērkona negaisu, Rīgas austrumu pierobežā sniega segas biezums sasniedza 20 centimetrus, Imantā reģistrēti ap 8 cm sniega.
12.marts 2019.gads.	Vēlākais novērotais datums, kad tika reģistrēts Līča efekta nokrišņi, sniega sega palielinājās pat par 11 centimetriem.
22.janvāris 2020.gads.	Neliels bet visai aktīvs Līča efekts, Rīgā atnesa gan sniegu, gan lietu, kā arī krusu un brāzmainu vēju, taču būtiska sniega sega tā arī neizveidojās.

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!